Brīvības piemineklis

Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Latviešu tautas brīvības simbols, uzcelts lielā mērā par tautas saziedotiem līdzekļiem un svinīgi atklāts 1935. gada 18. novembrī – dienā, kad 1918. gadā dibināta neatkarīgā Latvijas Republika.

Piemineklim izmantots gaišpelēkais un sārtotais Somijas granīts un Itālijas travertīns, bet Brīvības tēls bronzā atliets Zviedrijā (tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Ernests Štālbergs). Trīs zeltītās zvaigznes izkaluši metālkalēji J.Zobens un A.Naika.

Padomju okupācijas laikā ziedu nolikšana un pulcēšanās pie pieminekļa tika aizliegta. 

Sākoties atmodas kustībai, par spīti iespējamām represijām pie pieminekļa notika mītiņi, cilvēki pulcējās un pieminēja tautai svarīgos notikumus – Latvijas Republikas dibināšanu, brīvības cīņas, okupāciju un represijas. Pirmoreiz to atklāti veica cilvēktiesību aizstāvju grupas Helsinki – 86 dalībnieki 1987. gada 14. jūnijā. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas pie pieminekļa atjaunoja goda sardzi.
Pieminekļa bāzes centrālajā daļā zem grupas Māte Latvija  likti veltījuma vārdi Tēvzemai un brīvībai, kuru autors ir rakstnieks Kārlis Skalbe.
42 m augsto pieminekli vainago bronzā kaldinātais Brīvības tēls – alegorisks brīvības simbols ar trīs novadiem kā zvaigznēm – Kurzemi, Latgali, Vidzemi. Tās izteic valstiskuma un vienotības ideju.
Pieminekļa skulptūrās un ciļņos izkalta latviešu tautas vēsture. Tajos redzamie  skulpturālie veidojumi: Brīvība, Māte Latvija, Lāčplēsis, Važu rāvēji, Vaidelotis, grupa Darbs, grupa Gara darbinieki, Cīņa ar bermontiešiem, Dziesmu svētku gājiens u.c.