20. gadsimts

01.01.1900 - 1901

1901 Rīga svin 700 gadu jubileju.

1905 Rīgā sākas strādnieku nemieri, kas pāraug asiņainās sadursmēs ar policiju un karaspēku. Tiek dibināta Rīgas elektrostacija.

1907 Krievu Baltijas vagonu rūpnīca Rīgā sāk ražot pirmās automašīnas

1910 Rīgas rūpnīcā “Motors” sāk lidmašīnu būvi.

1912 Rīgā sāk darbu pirmā radiotelegrāfa stacija, tiek dibināts Rīgas Zooloģiskais dārzs.

1915 Rūpniecības uzņēmumi tiek evakuēti no Rīgas, jo tuvojas Pirmā pasaules kara frontes līnija. Līdz ar uzņēmumiem uz Krieviju dodas apmēram 200 000 strādnieku un viņu ģimenes locekļi. Vācu karaspēks aplenc Rīgu.

1917 Vācu karaspēks ieņem Rīgu. Pilsētā ierodas Vācijas ķeizars Vilhelms II.

1918 Rīgā, Otrajā pilsētas teātrī, 18. novembrī tiek proklamēta Latvijas Republika.

1919 Rīga pārdzīvo trīs dažādu politisku režīmu nomaiņu. Janvārī Rīgā ienāk sarkanā armija, maijā to atkal okupē vācieši, bet jūlijā Rīgā ienāk Latvijas armija. Oktobrī sākas bermontiešu uzbrukums Rīgai, 11.11.1919 bermontiešu karavīri tiek sakauti pie Rīgas robežas.

1919 Nodibināta Latvijas Universitāte, Mākslas akadēmija, Konservatorija, Latvijas Nacionālais teātris un Nacionālā opera.

1920 1. maijā Rīgā notiek pirmā Satversmes sapulces sēde 11. augustā tiek parakstīts Latvijas - Padomju Krievijas miera līgums.

1922 Rīgā atklāj autobusu satiksmi.

1923 Rīgā, Pasta, telegrāfa un telefona pārvaldes darbnīcā sāk ražot pirmos telefonu aparātus.

1924 Rīgā Valsts elektrotehniskajā fabrikā izgatavo pirmos radiouztvērējus, sāk skanēt radioraidījumi.

1925 Tiek apstiprināts Rīgas ģerbonis. Sāk raidīt Latvijas radio.

1930 Rīgā atklāj jaunuzcelto Centrāltirgu.

1931 Rīgā atklāj skaņuplašu rūpnīcu “Bellacord - Electro”.

1935 Rīgā atklāj Brīvības pieminekli.

1936 Atklāj Rīgas Brāļu kapus.

1937 Rīgas Valsts Elektroniskajā fabrikā sāk ražot fotoaparātus “VEF - Minox”.

17.06.1940 Rīgu okupē Padomju Sarkanā armija, tam par pamatu ir Hitlera un Staļina 1939.gada 23.augusta pakts.

1941 Rīgu okupē vācu karaspēks, tiek sagrauts Rātsnams, Melngalvju nams un nodeg Sv. Pētera baznīcas tornis. Rīga kļūst par reihskomisariāta “Ostland” centru.

1944 Rīgu atkal okupē padomju karaspēks.

1945 Rīgā atklāj satiksmi pār atjaunoto Pontontiltu un atjauno elektrības piegādi no Ķeguma HES.

1947 Rīgā sāk kursēt trolejbuss.

1954 Rīgas Televīzijas studija sāk raidījumus.

1957 Iznāk avīzes “Rīgas Balss” pirmais numurs. Tiek pabeigta pirmās Rīgas augstceltnes “Kolhoznieku nama” celtniecība (tagad ZA ēka). Atklāts Oktobra (tagad Akmens) tilts pār Daugavu.

1958 Rīgā sāk būvēt pirmo mikrorajonu Āgenskalna priedēs.

1963 Uzceļ Rīgas Kinostudiju. Rīgā uzturas PSRS kosmonauts J. Gagarins. Uzbūvēts pirmais Padomju Savienības dīzeļvilciens.

1969 Rīgā plosās viesuļvētra, Daugava iziet no krastiem un vietumis applūdina pilsētu.

1972 Atklāta pirmā automaģistrāle Rīga - Jūrmala.

1974 Darbu sāk lidosta “Rīga”, Rīgas HES sāk ražot elektrību un Latvijas Televīzija sāk krāsu raidījumus.

1976 Rīgā atklāj satiksmi pār Maskavas (tagad Salu) tiltu. Uzcelts Dailes teātris.

1978 Rīgā pabeidz Preses nama celtniecību un nodod ekspluatācijā viesnīcu “Latvija”. Notiek pirmās Teātra dienas.

1981 Rīgā atklāj satiksmi pār Gorkija (tagad Vanšu) tiltu.

1987 Sākas trešā nacionālā atmoda. To aizsāk "Helsinki-86" organizētais gājiens pie Brīvības pieminekļa 14. jūn.

1988 Rīgā notiek folkloras festivāls "Baltica-88".

04.05.1990 Deklarācija "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1991 Janvārī Latvijas iedzīvotāji pulcējas uz barikādēm Rīgā, lai stātos pretim iespējamam PSRS miltāro vienību uzbrukumam.

21.08.1991 Latvija pasludina sevi par neatkarīgu demokrātisku. republiku.

1994 Rīgā viesojas ASV prezidents Bils Klintons.

1994 No Latvijas izved Krievijas Federācijas karaspēku.

1998 Rīgas vēsturiskais centrs tiek iekļauts UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā.

1999 Pabeigta atjaunotā Melngalvju nama celtniecība.

  • notik34
  • 1932.gada 24.janvārī Latviešu Tautas Apvienības Ugunskrusts dibināšanas sapulcē ievēlēts par Ugunskrusta priekšnieku. 1932.gadā sakarā ar savu politisko darbību no amata atbrīvots. Pēc Ugunskrusta slēgšanas 1933. gadā dibināja Latviešu Tautas Apvienību Pērkonkrustu, ievēlēts par Pērkonkrusta priekšnieku. Publicējies minēto organizāciju izdevumos Ugunskrusts un Pērkonkrusts. Pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma turpināja Pērkonkrusta v ...