17. gadsimts

01.01.1600 - 31.12.1699

1600.-1629. Poļu – zviedru karš.

1601. augusts-septembris Zviedru karaspēks pirmoreiz bez panākumiem aplenc Rīgu.

1605. 17. septembris Poļu karaspēka uzvara pār zviedriem Salaspils kaujā novērš vēl vienu Rīgas aplenkumu.

1621. 16 septembris Rīga pēc pusotra mēneša ilga aplenkuma kapitulē Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam.

1629. marts Zviedrijas karalis apliek Rīgu ar licenci – muitas nodokli. Tas kļūst par galveno Zviedrijas kases ienākumu avotu 17. gadsimtā. 26. septembrī noslēgtais Altmarkas pamiers izbeidz poļu- zviedru karu. Rīga un Vidzeme oficiāli kļūst par Zviedrijas sastāvdaļu.

1631. Rīgā dibina pirmo ģimnāziju, kurā var mācīties “nevāci”.

1632. Nodibināta Rīgas pasta stacija.

1634. Pie Rīgas tiek nodibināta pirmā manufaktūra – Nīderhofa kokzāģētava.

1656. augusts-oktobris Rīgu krievu-zviedru kara ietvaros aplenc Krievijas cara Alekseja karaspēks. Aplenkums beidzas nesekmīgi.

1663. Rīgā sāk darboties pirmais ūdensvads.

1675. Rīgā nodibina karalisko liceju.


1683. Rīgā tiek izdota pirmā latviešu ābece.

1685. J.Fišera tipogrāfijā iespiež E.Glika latviskoto Bībeli.