Jorģis Zemitāns

23.02.1873 - 16.01.1928

Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns dzimis 1873.gada 23.februārī Skrīveru pagastā, lauksaimnieka ģimenē. Izglītību viņš ieguva pašmācības ceļā un vēlāk Jelgavas reālskolā izturēja brīvprātīgā eksāmenu.

1892.gadā Zemitāns brīvprātīgi iestājās Krievijas armijas 107.Troickas kājnieku pulkā, kur ieguva kaprāļa pakāpi. 1895.gadā viņu nokomandēja uz Viļņas junkurskolu, kuru viņš beidza pēc diviem gadiem ar virsnieka pakāpi, un līdz 1. pasaules karam dienēja Rīgā dislocētajā 116.Malojaroslavas krievu kājnieku pulkā. 1898.gadā paaugstināts par podporučiku, 1902.gadā - par poručiku, bet 1906.gadā - par štābkapteini. No 1903.gada dienējis 213.kājnieku pulkā, bet 1904.gadā atkal pārcelts uz 116.pulku. 1905. un 1906.gadā bijis piekomandēts vairākiem citiem pulkiem.1914.gadā kapteiņa pakāpē viņš kopā ar pulku tika nosūtīts uz fronti un piedalījās apmēram 17 kaujās Austrumprūsijā.

1915.gada 21.februārī Augustovas mežos 20.korpusa sastāvā Zemitāns krita vācu gūstā. No gūsta Latvijā viņš atgriezās 1918.gada 3.decembrī.

1918.gada 7.decembrī kā brīvprātīgais Zemitāns iestājās Latvijas armijā un kļuva par 2.Rīgas apsardzības rotas komandieri un Rīgas apsardzības un latviešu karaspēka daļu priekšnieku. Pēc Rīgas krišanas, 1919.gada 10.janvārī Liepājā viņu iecēla par Latvijas Pagaidu valdības pilnvaroto militāro pārstāvi Igaunijā. Ar Igaunijas premjerministra Konstantīna Petsa (Päts) un ģenerāļa Johana Laidonera atļauju Tallinā, Pērnavā un Tērbatā Zemitāns sāka formēt sešas latviešu pašaizsardzības rotas, kas piedalījās lielinieku vienību atspiešanā līdz Narvai un Pleskavas ezeram, bet 1919.gada 1.februārī kopā ar Igaunijas armijas vienībām atbrīvoja Valmieru un Rūjienu un to apkārtnē atrodošos septiņus pagastus. Nākošajā dienā, 2. februārī, tā brīža kara ministrs Jānis Zālītis Zemitānu iecēla par Ziemeļlatvijas brigādes virspavēlnieku. 28.februārī viņš paaugstināts par kopvedi (pulkvež-leitnants), bet 13.martā - par pulkvedi. Zemitānam tiek piedēvēti galvenie nopelni Ziemeļlatvijas bruņoto spēku formēšanā un apvienošanā, kā arī Brīvības cīņās Vidzemē. 1919.gada jūnijā Zemitāna vadībā Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar Igaunijas Bruņotajiem spēkiem sakāva vācu landesvēra un dzelzsdivīzijas daļas pie Cēsīm (skatīt Cēsu kaujas). Tā paša gada 6.jūlijā baltā zirgā Ziemeļlatvijas brigādes daļu priekšgalā Zemitāns iejāja Rīgā.

15.jūlijā Zemitānu iecēla par 2.Vidzemes divīzijas komandieri un Dienvidu frontes pavēlnieku 17.jūlijā viņam uzdeva pārzināt Rīgas un tās apkārtnes aizsardzību. 12.oktobrī, sakarā ar pārsteidzīgo pavēli par atkāpšanos no Rīgas, sākoties Bermonta armijas uzbrukumam, viņu no ieņemamā amata atbrīvoja un ieskaitīja Armijas virspavēlnieka štāba virsnieku rezervē. Viņa vietā iecēla ģenerāli Peniķi.

No 1920.gada janvāra Zemitāns darbojās kara likumprojektu un reglamentu izstrādes komisijās, kā arī bija pagaidu loceklis kara tiesā. 1921.gadā pārskaitīts Galvenā štāba virsnieku rezervē. 1922.gada 1.aprīlī sakarā ar štatu samazināšanu viņu no armijas atvaļināja.

Zemitāns miris 1928.gada 16.janvārī, apglabāts Rīgas Brāļu kapos.

Par piedalīšanos 1.Pasaules kara kaujās Zemitāns apbalvots ar Vladimira IV šķiras un Staņislava III šķiras ordeņiem. 1924. gadā par Ziemeļlatvijas brigādes nodibināšanu, Ziemeļlatvijas atbrīvošanu un vācu karaspēka sakaušanu pie Cēsīm viņu apbalvoja ar Lāčplēša Kara Ordeņa III šķiru ( ordenis Nr. 1678 ). Zemitāns apbalvots arī ar 1.šķiras 2.pakāpes Igaunijas Brīvības krustu.

1933.gadā Skrīveru pamatskolai piešķīra pulkveža Jorģa Zemitāna sešklasīgās pamatskolas nosaukumu. 1947. gada 10.novembrī Ministru Padome ar savu lēmumu šo nosaukumu attcēla, piešķirot skolai Tautas rakstnieka Andreja Upīša vārdu.

1995. gada 27. septembrī Rīgā Teikas rajonā, viņa vārdā nosauktajā laukumā, Zemitānam tika atklāts piemineklis.

Saistītās galerijas

nav datu