Aleksandrs Čaks

..1901 - ..1950

Aleksandrs  Čaks

Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis) (dzimis 1901. gada 27. oktobrī, miris 1950. gada 8. februārī) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks.

Čaks ir dzimis Rīgā, drēbnieka ģimenē, un, turpinot dzīvot pilsētā, viņa dzejā galvenā tēma bija pilsēta. Čaks bija pirmais latviešu rakstnieks, kura darbos tik izteikti jūtama pilsētas tēma, salīdzinot ar agrāko latviešu literatūru, kurā vairāk aprakstīti lauki vai mazi ciemati. Savu pirmo dzejas krājumu Čaks izdeva 1925. gadā, kas bija veltīts Rīgai un tās dzīvei. Šī dzeja aizskāra tēmas un tēlus, kas iepriekš nebija attēloti latviešu dzejā - pilsētas nakts dzīvi, bezpajumtniekus, prostitūtas, nabadzību un pat ūdens noteku cauruli. Savos darbos Čaks parāda savu dziļo mīlestību uz Rīgu tādu, kāda tā ir, kas ir īpaši parādīts tituldzejolī no krājuma "Sirds uz trotuāra". Rīga gan nav vienīgā tēma Čaka dzejā - viņš ir rakstījis arī romantisku dzeju, kas veltīta 1. Pasaules kara latviešu strēlniekiem. Čaks ir sarakstījis arī vairākus īsos stāstus, taču tie neizpelnījās tik lielu popularitāti, kā viņa dzeja.

Pēc 2. Pasaules kara, kad PSRS okupēja Latviju, Čaks bija spiests rakstīt arī sociālismu slavinošu dzeju. Pretrunas ar savu iekšējo pārliecību ietekmēja Čaka veselību, un viņš pāragri nomira 1950. gadā. Šobrīd viena no centrālajām Rīgas ielām ir nosaukta Čaka vārdā, šajā ielā atrodas arī viņam veltīts muzejs un piemineklis Ziedoņdārzā.

 

Saistītās galerijas

nav datu