Gadsimta pirmā puse

Būtiskākais 19.gs. sākuma notikums Rīgā, nenoliedzami ir Napoleona karagājiens. Lai arī tieši Rīgu tas neskar, pilsētas varasvīri nolemj sagatavoties ienaidnieka atvairīšanai, un pavēl nodedzināt Rīgas priekšpilsētas, kurās dominē mazstāvu koka apbūve. Diemžēl, šis pasākums izrādās ne vien lieks, bet arī atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz rīdzenieku, sevišķi, mazturīgo turpmāko dzīvi. Palikuši bez pajumtes, daudzi no viņiem spiesti ubagot un beidz dzīvi pašnāvībā.

Kara troksnim norimstot Rīga uzplaukst par lielāko tirdzniecības centru Baltijas jūras piekrastē. 1831. gadā Rīgā ienāk pirmais aizjūras tvaikonis.

1841.g. Maskavas priekšpilsētā krievu uzņēmējs Sidors Kuzņecovs atver pirmo porcelāna un fajansa fabriku Rīgā.

19.gs. piecdesmitajos gados tika uzākta Pilsētas kanāla izveide. To pabeidza 1857.g., kad nojauca Rīgas aizsargvaļņus un daļēji aizbēra nocietinājumu grāvi.

1859.g. uzceļ Anglikāņu baznīcu Daugavmalā, agrākā Paula bastiona vietā.