1980ie

1980. gados ievērojami izmainījās Rīgas vēsturiskais siluets.
1981. gadā tika atklāts Gorkija (tagad Vanšu) tilts pār Daugavu, kas tika uzbūvēts vētrā aizskalotā Pontontilta vietā pa Gorkija (tagad Valdemāra) ielas asi. Vanšu tilta kopējais garums - 595 m. Tilta „rietumnieciskais” izskats bija par iemeslu tam, ka vairākās Rīgas un PSRS kinostudiju filmās (piemēram, „Mirāža”) pie Rīgas Vanšu tilta tika filmēti Amerikas un Eiropas skati.

Astoņdesmito gadu vidū Rīgas siluetu papildināja 369 metrus garais televīzijas tornis (trešais augstākais Eiropā), kas līdz ar Latvijas Televīzijas ēku kompleksu Zaķusalā uzsāka darbu 1986. gadā.

Tajā pašā gadā Pārdaugavas laukumā, kur 1946. gadā tika publiski pakārti vācu kara noziedznieki, tika atklāts „Uzvaras” piemineklis. Tā uzmērīšana un celtniecība aizsākās jau astoņdesmito gadu sākumā, taču līdz ar Andropova nākšanu pie varas tika pasludināts taupības režīms un pieminekļa celtniecība tika iesaldēta. Tā atsākās tikai pēc tam, kad pēc LKP CK iniciātīvas vajadzīgā nauda tika iekasēta no rīdzeniekiem. Pieminekļa mets ilgi netika apstiprināts Maskavā, jo galvenajam pieminekļa projekta autoram Bāliņam tika pārmests, ka pieminekļa kompleksā, kur automātisti uzbrūk mātei, kaut kas nav kārtībā.

Astoņdesmitajos gados aizsākās arī latviešu 3. atmoda. 1983. gadā, kad Augstākās tiesas ēkā tika tiesāts latviešu disidents Gunārs Astra, viņš teica „es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs!”. Gunāram Astram bija taisnība.

1987. 14. jūnijā latviešu brīvības cīnītāju grupa „Helsinki-86” organizēja pirmo masu protesta akciju PSRS, publiski tika pieminētas 1941. gada deportācijas. Lai izjauktu pasākumu, Rīgas pilsētas izpildkomiteja pie pieminekļa sarīkotas riteņbraucēju sacensības.
Līdzīga akcija pie Brīvības pieminekļa notika 23. augustā. Milicija piekāva un arestēja demonstrantus. Vairākiem protestu organizētājiem tika atņemta PSRS pilsonība un viņi bija spiesti pamest valsti.
Lai novērstu pulcēšanos pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 18. novembrī, teritoriju ap pieminekli aplenca milicija. Toreizējais LKP CK Ideoloģiskais sekretārs Anatolijs Gorbunovs Latvijas Televīzijā draudēja, ka ikviens, kas dosies pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības dienā, tiks uzskatīts par ienaidnieku.
Kaut arī oficiālajos sabiedrības saziņas līdzekļos protesta akciju dalībnieki tika nomelnoti, tautas atmoda vairs nebija apturama.
1988. gada vasarā par plašu garīgās atmodas pasākumu izvērtās folkloras festivāls „Baltica-88”. Radošo savienību plēnumā 1988. gada jūnijā pirmo reizi izskanēja runas par to, ka PSRS 1940. gadā Latviju ir okupējusi.

Baltijas tautu atmodas kulminācija, šķiet, bija 1989. gada 23. augustā, kad visi baltieši  – igauņi, latvieši un lietuvieši sadevās rokās, izveidojot simtiem kilometru garu dzīvu cilvēku ķēdi – „Baltijas ceļu”.