1910ie

1914. g. 1. augustā Vācija pieteica karu Krievijai. Sākas Pirmais pasaules karš, kas iznīcina Rīgas rūpniecību un apklusina straujo dzīves ritmu. No Rīgas bēgļu gaitās dodas gadrīz divas trešdaļas pilsētas iedzīvotāju. Vācu armijai okupējot Kurzemi, Rīgā nodibinās astoņi latviešu strēlnieku bataljoni, kas pierāda augsti vērtējamas latvju karavīru kaujas spējas un to varonība tiek cildināta tālu ārpus mūsu zemes robežām.
1917.g. februārī Krievijā izceļas rovolūcija.
1917.g. 2. septembrī vācu armija pie Ikšķiles pārgāja Daugavu un nākošajā dienā vācieši okupēja Rīgu.  1918.g. 20. martā Rīgas dome nolemj lūgt Vācijas ķeizaru pievienot Rīgu Vācijai. Arī Brestļitovskas miera līgums starp Padomju Krieviju un Vāciju paredz, ka Rīga ir Vācijas sastāvdaļa. Tikai vēlāk noslēgtais Verseļas miera līgums atcēla Brestļitovsas miera līguma noteikumus.
1918. g. arī Vācijā notiek revolūcija, ķeizars atkāpjas no troņa.
1918. g. 18. novembrī Rīgā, Nacionālajā Teātrī, tiek proklomēta Latvijas neatkarība. Rīga kļūst par jaunās republikas metropoli.
Tomēr svētku gaisotne turpinās tikai līdz 1919. g. 3. janvārim, kad Rīgu ieņem komunisti, kas pilsētā laupa un slepkavo līdz pat 22. maijam. Tad Rīgu atbrīvo jaundibinātās Latvijas armija - Kalpaka bataljons.
Taču visi pārbaudījumi vēl nav beigušies. 1919.g. 6. oktobrī Rīgai uzbrūk Bermonts. Lai arī bermontiešiem ir pieckārtējs pārsvars, varonīgie Rīgas aizstāvji sīvi pretojas uzbrucējiem un 15. oktobrī pat pāriet pretuzbrukumā. Latviešiem palīdz sabiedroto kuģu (4 angļu un 4 franču) artilērijas uguns. [šis sabiedroto pakalpojums gan nebūs bezmakas. Saskaņā ar vienošanos Latvijas valstij līdz pat 1983.g. būs jāatmaksā Anglijai par tās palīdzību].
1919. g. 11. novembrī bermontieši no Rīgas tika padzīti un tie atkāpās laupīdami un dedzinādami.