Pirmā desmitgade

20. gadsimts Rīgā tika sagaidīts svinīgā noskaņojumā. 1901. gadā pilsēta atzīmēja savu 700 gadi. Par godu šim notikumam tika rīkotas izstādes, koncerti, izdotas jubilejas pastmarkas.

Taču ārējais spožums bija mānīgs. Rīdzeniekos gruzdēja neapmierinātība ar valdošo režīmu, kas 1905. gada. sākumā pārauga asiņainā konfliktā. Latvijas sociāldemokrāti 12. janvārī Rīgā izsludināja ģenerālstreiku. Pirmie atsaucās Pārdaugavas strādnieki. 13. janvārī streikam pievienojās gandrīz visu Rīgas rajonu strādājošie, notika plašas demonstrācijas un mītiņi (tajos piedalījās apmēram 60 000 strādnieku). Kad demonstranti atgriezās no mītiņa Maskavas priekšpilsētā, pie Daugavas Dzelzs tilta tos sagaidīja karaspēka ķēde, kas atklāja uguni. Izcēlās panika. Tika nogalināti vairāk nekā 70 un ievainoti 200 cilvēki. Daudzi plānā ledus dēļ noslīka Daugavā.
Revolūciju izdevās apsiest tikai 1906. gadā.