Atmoda

Latviešu tautas 3. atmoda aizsākās 1987. 14. jūnijā, kad brīvības cīnītāju grupa „Helsinki-86” organizēja pirmo masu protesta akciju PSRS, publiski tika pieminētas 1941. gada deportācijas. Lai izjauktu pasākumu, Rīgas pilsētas izpildkomiteja pie pieminekļa sarīkotas riteņbraucēju sacensības.

Līdzīga akcija pie Brīvības pieminekļa notika 23. augustā. Milicija piekāva un arestēja demonstrantus. Vairākiem protestu organizētājiem tika atņemta PSRS pilsonība un viņi bija spiesti pamest valsti.
Lai novērstu pulcēšanos pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 18. novembrī, teritoriju ap pieminekli aplenca milicija. Toreizējais LKP CK Ideoloģiskais sekretārs Anatolijs Gorbunovs Latvijas Televīzijā draudēja, ka ikviens, kas dosies pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības dienā, tiks uzskatīts par ienaidnieku.

Kaut arī oficiālajos sabiedrības saziņas līdzekļos protesta akciju dalībnieki tika nomelnoti, tautas atmoda vairs nebija apturama.
1988. gada vasarā par plašu garīgās atmodas pasākumu izvērtās folkloras festivāls „Baltica-88”. Radošo savienību plēnumā 1988. gada jūnijā pirmo reizi izskanēja runas par to, ka PSRS 1940. gadā Latviju ir okupējusi.

Baltijas tautu atmodas kulminācija, šķiet, bija 1989. gada 23. augustā, kad visi baltieši  – igauņi, latvieši un lietuvieši sadevās rokās, izveidojot simtiem kilometru garu dzīvu cilvēku ķēdi – „Baltijas ceļu”.