19. gadsimts

19. gadsimtā Rīga piedzīvo ļoti būtiskas izmaiņas visās dzīves jomās, sākot no rūpniecības un beidzot ar iedzīvotāju sastāvu.
Būtiskākais 19.gs. sākuma notikums Rīgā, nenoliedzami ir Napoleona karagājiens. Lai arī tieši Rīgu tas neskar, pilsētas varasvīri nolemj sagatavoties ienaidnieka atvairīšanai, un pavēl nodedzināt Rīgas priekšpilsētas, kurās dominē mazstāvu koka apbūve. Diemžēl, šis pasākums izrādās ne vien lieks, bet arī atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz rīdzenieku, sevišķi, mazturīgo turpmāko dzīvi. Palikuši bez pajumtes, daudzi no viņiem spiesti ubagot un beidz dzīvi pašnāvībā.

Kara troksnim norimstot Rīga uzplaukst par lielāko tirdzniecības centru Baltijas jūras piekrastē. 1831. gadā Rīgā ienāk pirmais aizjūras tvaikonis. 1861. gadā tiek pabeigta Daugavas ostas izbūve. Līdz 1884. g. tiek nojaukti pilsētas vaļņi. Tomēr vaļņu norakšana un pilsētas nocietinājumu nojaukšana nebija vienīgie pārveidojumi, kas skāra Rīgas pilsētas plānojumu 19. gs. vidū. Tos aizsāka gubernatora Suvorova-Rimņicka akceptētie projekti Iekšrīgas ielu izstaisnošanai, apbūves nojaukšanai ap Doma baznīcu un jaunu ēku celtniecībai minētajā teritorijā. Šos darbus pavadīja publikācijas presē, kas atklāj speciālistu un vienkāršo pilsoņu viedokļu sadursmes.
Vienlaicīgi tiek būvēts Rīgas-Daugavpils un vēlāk arī Rīgas-Jelgavas dzelzceļš. Top arī Rīgas-Pleskavas šoseja.

Rīga kļūst par vienu no nozīmīgākajiem  Krievijas impērijas centriem. Līdz ar rūpniecības un ekonomikas uzplaukumu, strauji auga arī iedzīvotāju skaits. Ja 1850. g. Rīgā mita 60 000 ļaužu, tad 1881. g. to skaits jau bija sasniedzis 169 000. XIX un XX gs. mijā daudznacionālās pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza 300 tūkstošus, no tiem gandrīz puse bija latvieši.

Rīga kļuva par lielu zinātnes, izglītības un kultūras centru. Par Rīgas latviešu vienotāju un kultūras dzīves rosinātāju izveidojās 1868. gadā dibinātā Rīgas Latviešu biedrība. Tās rīkotie pirmie vispārējie dziesmu svētki notika 1873. gada vasarā Rīgā un turpmākajos gados kļuva par nozīmīgu latviešu tautas tradīciju.
Pilsētas dzīvi 19. gadsimta 60. gados detalizēti apraksta Augusts Deglavs savā romānā „Rīga”.
1862. g. tika dibināts Rīgas Polittehnikums. Līdz ar izglītības attīstību, Rīgā uzplaukst zinātne. Ievērojamais vācu ķīmiķis Ostvalds Rīgā veic atklājumus, par kuriem vēlāk saņem Nobela prēmiju.

Rīgas osta XIX gs. beigās izvirzījās pirmajā vietā impērijas preču eksporta jomā. Plašie tirdzniecības sakari sekmēja kapitāla uzkrāšanos un daudznozaru rūpniecības kompleksa izveidi. XIX gs. 2. puse Rīgai bija strauja ekonomiskā uzplaukuma un intensīvas celtniecības laiks. Tolaik valdošajā eklektisma stilā celtas daudzas monumentālas sabiedriskās un dzīvojamās ēkas gan vecpilsētā, gan arī jaunizveidotajā bulvāru joslā ap pilsētas kanālu.

Būtiskas pārmaiņas notika pilsētas pārvaldē. Pilsētas rāti 1877. gadā aizstāja pilsētas dome un pilsētas valde, kā arī domes vēlēts pilsētas galva.