15. gadsimts

15. gadsimts Rīgā sākas ar saasinātu cīņu par pilsētas patstāvību. Rīgas rāte cīnījās ar savu kādreizējo sabiedroto Livonijas ordeni par ietekmi reģionā. Rīga atteicās piedalīties turpmākajos Livonijas ordeņa karagājienos.
Rīgas rāte par savu sabiedroto šai ietekmes sfēru dalīšanā visbiežāk izvēlējās Rīgas arhibīskapu.
15. gs. 30. gadu vidū attiecības starp ordeni un Rīgu tiktāl saasinājās, ka Rīgā 1434. gada vidū pat gaidīja ordeņa uzbrukumu. Tomār ordenis īsi pirms tam cieta ļoti nopietnu sakāvi kādā kaujā Lietuvā, kurā krita visa ordeņa vadība, ieskaitot mestru.
Pēc šī notikuma Rīgas rāte pati kala plānus par uzbrukšanu ordeņa pilij Daugavmalā. Tāpat Rīga atteicās zvērēt uzticību jaunajam ordeņa mestram.

15. gadsimts Rīgā iezīmējas arī ar asiem strīdiem dažādo Rīgas sociālo grupu starpā. Tas izskaidrojams ar samēro vājo amatnieku kārtu, pār kuras profesionālajām organizācijām (cunftēm) rāte izveidoja stingru kontroli. Pretstāvēšanas kulminācija tika sasniegta, kad Rīgas rāte piešķīra Lielajai ģildei monopoltiesības uz ienesīgo alus darīšanu. Tas izraisīja aktīvus protestus no mazās ģildes pārstāvju puses. Šajās cīņās tika zaudēta ar ne viena vien dzīvība.

Svarīgākās eksportpreces, ko Rīga piegādāja Rietumeiropai 15. gadsimtā bija vasks un zvērādas, kas sastādīja līdz pat ¾ no visa eskporta apjoma. Pēc tam sekoja lini un kaņepāji.
15. gs. Rīgā visattīstītākās bija ar pārtikas sagādi saistītās nozares (maiznieki, miesnieki), kam sekoja metālapstrade un apģērbu ražošana.